Kāpēc ēst gaļu?

Olbaltumvielas ir vienas no galvenajām uzturvielām, kas nepieciešamas cilvēka dzīvībai. Tieši olbaltumvielas dod ap 15% no kopējā enerģijas daudzuma, ko cilvēks saņem dienā. Var šķist, ka tas nav īpaši daudz, taču olbaltumvielas ir sevišķi vajadzīgas organisma uzturēšanai un būvēšanai. Olbaltumvielas ir jāsaņem ar ēdienu katru dienu, jo to krājumi organismā netiek veidoti patstāvīgi. Olbaltumvielu daudzums ir atkarīgs no produktu olbaltumvielu vērtības, t. i., to aminoskābju sastāva. Aminoskābes nosaka olbaltumvielu struktūru un funkciju, tāpēc ir svarīgi, lai galveno pārtikas olbaltumvielu daļu veidotu dzīvnieku valsts olbaltumvielas un tieši olas, piena izstrādājumi, putnu gaļa, liesa cūkgaļa, jēra gaļa, liellopu gaļa, zivis utt. No šiem avotiem cilvēks var saņemt visu nepieciešamo ar minimālu enerģijas patēriņu. Ir lietderīgi sastādīt savu ēdienkarti tā, lai ne mazāk par 75% no tās veidotu augu valsts izcelsmes produkti, bet 25% tiktu atvēlēti dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem.

Cilvēks būtībā patērē jauktu barību, tādējādi ir arī gaļēdājs. Gaļa tiek uzskatīta par vienu no pilnvērtīgākajiem pārtikas produktiem, kas sniedz materiālu mūsu ķermenim tik ļoti nepieciešamo muskuļu augšanai, kā arī nodrošina organismu ar spēku un dzīvības enerģiju.

Līdz 20% gaļas sastāda olbaltumvielas, bet lielāko daļu veido ūdens (70–75%). Tāpat gaļas sastāvā ir tauki un minerālvielas. Jo treknāka gaļa, jo mazāk tajā ir olbaltumvielu, un otrādi. Neaizstājamās aminoskābes, ko satur gaļas olbaltumvielas, ir cilvēkam atbilstošā samērā. Dzīvnieku olbaltumvielas tiek pārstrādātas pilnvērtīgāk un ātrāk, bet organisms vieglāk uzņem to sastāvdaļas. Gaļā atrodas ļoti maz ogļhidrātu. Gaļa satur glikogēnu, ko sauc par dzīvnieku cieti. Tas lielākā mērā atrodas savvaļas dzīvnieku gaļā. Tāpat gaļas vērtību nosaka vairāku minerālvielu klātbūtne. Galvenokārt tās sastopamas liesā gaļā un no gaļas iztekošajās sulās. Gaļā atrodas fosfors, kālijs, magnijs, sēra savienojumi un īpaši vērtīgais dzelzs. Organisms ļoti labi uzņem sarkanajā gaļā sastopamo dzelzi, un no šī rādītāja viedokļa gaļa ir neaizstājams komponents, kas nepieciešams asins un hemoglobīna veidošanai. Tieši tāpēc tiek uzskatīts, ka cilvēkam sarkanā gaļa jālieto uzturā ne retāk par divām trim reizēm nedēļā. Nepieciešamā dzelzs daudzuma saņemšanai pietiek ar nelielu daudzumu gaļas – ap 50 gramiem vienā ēdienreizē. Gaļā tāpat ir B grupas vitamīni. Par visnozīmīgāko un visderīgāko asinsritei tiek uzskatīts B12 vitamīns, bet treknākā gaļā ir arī A vitamīns, kam piemīt spēja izšķīdināt taukus.

Vietējie dietologi iesaka dienā apēst 100 gramu gaļas vai zivs, bet masīvākiem vīriešiem jāapēd divreiz vairāk par norādīto daudzumu. Ēdienkartē obligāti jābūt iekļautiem gaļas izstrādājumiem. Katrs cilvēks var piemeklēt sev variantus, kas ideāli atbilst viņa gaumei un vajadzībām.

Rekvizīti: Reģ.nr. 40003057228, Danske Bank AS filiāle Latvijā, MARALV22, LV90MARA2041000033068

AS "HKScan Latvia"
Biroja adrese: Atlasa iela 7, Rīga, LV 1026
Tālrunis: +371 67368643  |  Fakss: +371 67339180
E-pasts: miesnieks@hkscan.com
 

Pasūtījumu pieņemšana: +371 67369569
Bezmaksas tālrunis atsauksmēm: 80005100